Latvijas Sarkanais Krusts


Izstāde par Latvijas Sarkanā Krusta vēsturi
Pievienots: 11 Nov 2014.

Latvijas Sarkanais Krusts (1918-2014)

No 7. novembra līdz 30. decembrim Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, skatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ceļojošā izstāde „Latvijas Sarkanais Krusts (1918-2014)”, kas tapusi sadarbojoties ar biedrību „Latvijas Sarkanais Krusts”, un ir kā gatavošanās tās 100 gadu jubilejai 2018. gadā.

Ceļojošajā izstādē ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu palīdzību Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Vesperis skaidro Latvijas Sarkanā Krusta rašanās vēsturi un darbību. Izstādei Liepājas muzejā vēsturnieks sagatavojis arī papildinājumu ar vēstures liecībām par Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas nodaļas vēsturi.

Sarkanā Krusta vēsture aizsākās 1859. gada 24. jūnijā pie Solferino, Ziemeļitālijā, kur notika bruņota sadursme starp Francijas un Austrijas armijām. Tūkstošiem cilvēku gulēja kaujas laukā, nesaņemot medicīnisko palīdzību – pēc smagās kaujas nepietika spēku sniegt palīdzību ievainotajiem. Turpat atradās arī nejaušs aculiecinieks – šveiciešu uzņēmējs Anrī Dināns (1828-1910), kuru notikušais dziļi iespaidoja. Iesaistot vietējos iedzīvotājus, viņš organizēja palīdzības sniegšanu ievainotajiem. 1863. gadā Anrī Dināna darbs kļuva par pamatu Starptautiskā Sarkanā Krusta dibināšanai.

Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta pirmsākumi saistāmi ar Krievijas Ievainoto un slimo karavīru aizgādības biedrību. Tā dibināta 1867. gadā, bet 1879. gadā to pārdēvēja par Krievijas Sarkano Krustu. Šīs organizācijas sastāvā ietilpa arī Vidzemes un Kurzemes guberņas Sarkanā Krusta komitejas.

Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā darbojās Sarkanā Krusta ambulance, slimnīca un žēlsirdīgo māsu kursi, bet Asaros pastāvēja Sarkanā Krusta sanatoriju. Kurzemes guberņā, Jelgavā un Liepājā, darbojās Sarkanā Krusta ambulances un slimnīcas. Kā viens no ilggadējiem Kurzemes guberņas Jelgavas Sarkanā Krusta nodaļas vadītājiem bija vēlākais Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste (1859-1927), kurš šo biedrību vadīja no 1887. gada.

Beidzoties karam, 1918. gada 20. novembrī, divas dienas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, pēc ārsta Jāņa Jankovska (1876-1925) ierosmes tika dibināts Latvijas Sarkanais Krusts. Tā sākotnējā palīdzība bija vērsta uz karā ievainoto, sakropļoto un slimo, kā arī atbrīvoto karagūstekņu aprūpi un palīdzības sniegšanu. 1920. gadā biedrība par savas darbības mērķi izvirzīja tautas veselības aizsardzību un kopšanu. Latvijas Sarkanā Krusta struktūrā ietilpa reģionālās nodaļas, slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, aptiekas, noliktavas, darbnīcas, ātrās palīdzības transports, veselības kopšanas punkti, izdevējdarbība un citas iestādes. Latvijas Sarkanais Krusts bija lielākā un plašākā organizācija Latvijā starpkaru periodā. 1940. Gadā Latvijas Sarkanais Krusts tika iekļauts PSRS Sarkanā Krusta sastāvā un darbojās kā Latvijas PSR Sarkanā Krusta komiteja. 1991. gadā Latvijas Sarkanais Krusts savu darbību atjaunoja.

Liepājā Sarkanā Krusta nodaļa dibināta 1877. gadā, lai sniegtu palīdzību krievu-turku karā (1877-1878) ievainotajiem, saslimušajiem un sakropļotajiem karavīriem. Pēc kara nodaļa vāca ziedojumus un līdzekļus cīņai ar dažādām infekciju slimībām, piemēram, difteriju. 1897. gadā Liepājas Sarkanā Krusta nodaļa atvēra savu slimnīcu un ambulanci pilsētas iedzīvotājiem K. Uliha ielā 54, taču 1915. gadā savu darbību tā bija spiesta pārtraukt. Krievu-japāņu kara laikā (1904-1905) Sarkanā Krusta Liepājas nodaļa noorganizēja un uzturēja lazareti, kas bija nosūtīta uz kaujas vietām Mandžūrijā, to vadīja ķirurgs J. Jankovskis.

1919. gada 10. martā tika izveidota Latvijas Sarkanā Krusta reģionālā nodaļa Liepājā, par kuras vadītāju kļuva slavenā Liepājas ārsta Jēkaba Alksņa (1870-1957) dzīvesbiedre, sabiedriskā darbiniece Luīze Elizabete Alksne (1873-1941). Pavasarī Liepājā tika ierīkota Sarkanā Krusta lazarete ar 70 gultasvietām J. Alkšņa privātklīnikā Graudu ielā 28, kas bija paredzētas Brīvības cīņās ievainotajiem karavīriem. Tai pašā gadā lazareti pārcēla uz Korsakēviča ielu 16 (tag. Sporta iela 16), bet 1920. gadā tajā atklāja ambulanci.

Starpkaru periodā Liepājā darbojās vairākas Latvijas Sarkanā Krusta ārstniecības iestādes, kuras uzturēja Liepājas nodaļa. 1922. gada plaušu tuberkulozes (tbc) slimnieki varēja apmeklēt dispanseru, bet pa vasaru ārstēties Bātes tbc sanatorijā, kuru atklāja tai pašā gadā. Sanatoriju vadīja ārsts Fēliks Vallis (1895-1943). Abas iestādes darbojās līdz 1931. gadam. Mātēm ar maziem bērniem bija iespēja apmeklēt veselības kopšanas punktus Vecliepājā un Jaunliepājā.

1931. gadā Liepājā Latvijas Sarkanais Krusts atklāja divas jaunas iestādes slimnīcu un sanatoriju. Slimnīcu ar 50 gultas vietām atvēra Korsakēviča ielā 16 un to līdz 1940. gadam vadīja ārsts un sabiedriskais darbinieks Jānis Sprūde (1864-1940). Liepājas kaulu tuberkulozes sanatoriju Karostā, bijušajā Jūras virsnieku saietu namā ar 180 gultas vietām atklāja 8. novembrī. 1933. gadā sanatoriju pārdēvēja pirmā Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieka vārdā – prof. Jāņa Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes sanatorija. Kādu laiku sanatorijā strādāja Liepājā pazīstamā ķirurģe Emīlija Cena.

Savukārt Liepājas apkārtnē darbojās Latvijas Sarkanā Krusta Sakas-Ulmales un Rucavas nodaļa. Sakas-Ulmales nodaļa dibināta 1931. gada 16. augustā, veselības kopšanas punkts tika atvērts Pāvilostā un to vadīja ārsts Abrams Levenšteins (1904-1941). Rucavas nodaļa tika dibināta 1932. gada 30. novembrī, bet veselības kopšanas punkts Rucavā (Paurupē) darbojās no 1928. gada, bet tās filiāle Papē no 1937. gada.

Liepājas pilsētas un apkārtnes skolās aktīvi darbojās Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņi, piemēram, Grobiņā, Rucavā, Asītē, Aizputē, Pāvilostā un citur. Savukārt bijušajā Bātes sanatorijā darbojās Latvijas Bērnu palīdzības savienības atpūtas nams mātēm un bērniem.

Padomju laikos Liepājā darbojās Latvijas PSR Sarkanā Krusta Liepājas komiteja, kas 1991. gadā tika likvidēta un tās vietā dibināta Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja. Tai bija 14 nodaļas Liepājas pilsētas un rajona teritorijā. Mūsdienās, pēc 2012. gada reorganizācijas, darbojas Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas Liepājas un Grobiņas nodaļas.

LSK J. Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes sanatorija, bērnu nodaļa. Liepāja, 20. gs. 30. gadu vidus

LSK J. Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes sanatorija, bērnu nodaļa. Liepāja, 20. gs. 30. gadu vidus

LSK J. Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes sanatorija, gaisa un saules peldes. Liepāja, 20. gs. 30. gadu vidus


Žēlsirdīgo māsu civilās aizsardzības apmācības  Rīgas Žēlsirdīgo māsu skolā , Rīga  30. gadi

 

http://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/sarkanais-krusts-no-pirmsakumiem-lidz-musdienam-155499